Чтение онлайн

– Firs, ar ko tu esi neapmierinats? – pirmais neatlaidas. – Piekritu, ievilinat dalu no bara tarpa cauruma bija lieliska ideja. Mes aizvedisim ievainotos gusteknus uz fermam. Divas planetu kaujas masinas ir musu ierocu parka pluss. Un dzimtcilveki tika ieverojami retinati – neaizmirstiet par galveno uzdevumu – inkiem ir vajadzigs vadosais AI ordai. Tagad bus vieglak tikt pie vina. Es, protams, cereju, ka vins tiks iesukts tarpa cauruma, bet ta neizdega.

«Izmaksas joprojam ir augstas,» nomurminaja otrs. – Izligums netika pienemts. Divas tarpu caurumu paaudzes ierices ir izlietotas. Orda AI tagad nems vera musu taktiku un otrreiz neiekritis slazda.

– Tev ir apnicis gausties! Labak ej organizet trofeju vaksanu. Visi ievainotie replikanti uz transporta klaja. Nemiet vera, ka lielakajai dalai no tiem ir tresa limena naniti. Labi ziedotaji. Mes atri segsim izmaksas. Ieroci, ekipejums, savac visu.

– Ka ar likiem?

– Ari kravas nodalijuma. Mes to apstradasim baze.

Ignats tik tikko speja elpot. Tagad vinam nebija nekadu izredzu pret killhunteriem. Situacija skita vienkarsa, lai ari tragiska. Butnem faktiski bija baze uz salas. Vini gatavojas parnemt pilsetu, aizdzit visus replikantus uz savam fermam, ko Makss piemineja. Un te vini gatavoja baram lamatas. Saprotot, ka apmetnes ienemsana nav noritejusi labi un pagaidu bazes koordinatas, visticamak, ir deklasificetas, killhunters lidojuma mainija taktiku. Vini nogaidija, lidz mes ieradisimies, lai sakoptu, un ielika seit tarpu caurumu, savienojot salu ar citu planetas regionu, kura klist bars. Ta vini ar musu rokam speja salauzt lielako dalu mehanismu…

Domas bija smagas.

Klusi gulet, slepjoties aiz maskesanas tikla gabala, bija apzinats lemums, tacu to noteica nevis bailes, bet gan auksta niknuma un vesela saprata sajaukums. Izrapieties virspuse, nogaliniet paris medniekus un noklustiet mirusa vai sagustita – dross veids, ka atnemt sev dzivibu. Varbut pirms paris dienam vins butu darijis tiesi to. Bet ne sodien. Jus joprojam varat palidzet puisiem. Bet sim jums ir jaizdzivo.

Ignats nedomaja par to, ka turpmak atriebiba klus par vina celvedi. Vins zinaja, ka tarpa caurumu var izsekot. Sada veida informaciju glabaja maksligie neironu tikli. Vismaz divas lidz tris dienas ipasa ierice var noteikt un analizet vinas pedas. Jautajums ir, vai musdienas ir saglabajusies sadu iekartu darba piemeri?

Vezis drosi vien zina atbildi.

Gulet zem gruvesiem, dzirdet ienaidnieku balsis un aizturet degosas emocijas bija neizturami. «Nekas cilvecisks replikantiem nav svess,» fraze, ko Maksims nejausi atmeta, guva peksnu un neparprotamu apstiprinajumu. Veselais saprats saka atri zaudet pozicijas. Aukstas dusmas atri degenerejas, kluva burbulojosas, degosas no iekspuses, un lemumu pienemsanas logika tagad izskatijas apkaunojosa.

«Kapec es kaveju? Sips nomira, bet mes esam replikanti… Naniti var mus atjaunot…» domas traucas ka traki dzivnieki sauraja buri. Ignats sapigi piedzivoja arkarteju prata stavokli. Tas dedzinaja manus nervus un prasija vismaz kadu tuliteju ricibu.

Vins sakustejas, apgazas sanus, pastiepa roku pie mirusa un ar pieskarienu atvera savu personigo pirmas palidzibas aptiecinu. Cita starpa bija ducis vienreizejas lietosanas inzektoru, kas izgatavoti pec slircu tubinu principa.

Ignats satvera visu.

Pa so laiku lietus bija mitejies un saule lureja starp makoniem virs salas. Vairaki tas stari iekluva ar betona gruvesiem nokaisitaja puspagraba telpa. Nacas izkapt no maskesanas tikla apaksas un, aiza lokoties, paris metrus rapot.

Gaisma, kas ieklust neliela sprauga, lava saskatit markejumus.

Tika izgatavots tikai viens iepakojums. Pareja bija rokdarbu pedas. Markejumi uz tiem runaja par nanitu limeni, kam sekoja specializacijas kodi, kurus Ignats vienkarsi nezinaja.

Labi… Nomierinies. Elpot…

Vins apspieda savas kvelosas emocijas, atgustot kaut nedaudz passavaldibas, jo bistamajam solim vajadzeja pilniba apzinaties savas darbibas.

Tikai vienai slirces caurulei (rupnieciski razota) bija skaidrs un, pats galvenais, situacijai atbilstoss markejums.

Mazi, tikko salasami burti veidoja paskaidrojosu uzrakstu:

«Nanotex. Kaujas reanimacijas komplekss. Izmantojiet tikai tad, ja ir tiess savienojums starp parvadataju un prototipu.

Pedeja fraze iedvesa saubas, tacu Ignats to ignoreja, noveloti parmetot sevi par pielauto kludu. Bija nepieciesams injicet sis konkretas zales, nevis «atbalstot nanitus», kad partneris vel elpoja. Vienalga. Ka es to uzzinaju? Jus nevarat atsaukt izdarito. Es meginasu vinu atdzivinat.

Rapodams vins atgriezas pie Sipa, iznema no apaksdelma brunu gabalu un injiceja vinam mikromasinu devu.

Balsis un soli augsa jau sen bija apklususi. Acimredzot killhunters apskatija citu salas dalu. Vai ari vini vispar pazuda no sejienes. Vinu uzbrukuma moduli bija aprikoti ar antigraviem, kas darbojas praktiski klusi.

Paredzetais efekts no ieviestajiem nanitiem joprojam nenotika. Ignats bija nervozs, bet nezaudeja ceribu.

Vel viena akuta, pretruniga sajuta, kas mantota no cilvekiem kopa ar kermena un smadzenu biokimiju. Speja saglabat ceribu pat ekstremalas situacijas ir pretruna logikai. Bet auksta pasaules uztvere, kas «iesaistita» maksligos neironu tiklos, vairs nespeleja tadu pasu izskiroso lomu.

Sipa kermenis peksni krampji nodrebeja.

«Vai tas tiesam stradaja?!» «Ignatu nevilus izpluda auksti sviedri.

Partneris neelpoja, tacu zem vina ekipejuma neparprotami norisinajas dazi aktivi procesi, vina muskuli nemitigi triceja, seja zaudeja balo adas toni, un tad no krutim izpluda konvulsiva noputa.

– Malku? Sip, vai tu mani dzirdi?!

Vina acis atveras. Naves dublaina vilksana lenam izkusa. Vaibsti saasinajas, muskuli saspringa.

– Es esmu Ignats! Vai tu mani atpazisti? Vai tu atceries?

Viena neticami speciga kustiba replikants izvilka kaujas nazi un sita.

Ignats tik tikko paguva noreaget uz zibens uzbrukumu, asi izvairijas, un asmens sita tikai dzirksteles no betona.

– Traks?!

Pagraba tumsa notika klusa aina. Vina partneris Ignatu nepazina, vins paskatijas uz vinu ar tuksu, aukstu skatienu, atkal domadams uzbrukt.

– Sip, tas esmu es, Ignat!

Atkal sekoja uzbrukums, bet nu jau ne tik asi un precizi.

Satveris mirkli, vins satvera roku ar nazi un izgrieza ieroci no saviem vajajiem pirkstiem.